tīrīgs
tīrīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tīrīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tīrīgi apstākļa vārds
tīrīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas rūpējas par (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
PiemēriViņš bija kārtīgs un tīrīgs.
- Viņš bija kārtīgs un tīrīgs.
- Tīrīgs kaķēns.