Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tīrīt
tīrīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Veicot uzkopšanas darbus, mazgājot, beržot, slaukot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst tīrs.
PiemēriTīrīt dzīvokli.
  • Tīrīt dzīvokli.
  • Tīrīt zobus.
  • Tīrīt apavus.
2.Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
PiemēriTīrīt salasītās ogas, sēnes.
  • Tīrīt salasītās ogas, sēnes.
  • Tīrīt zivis.
2.1.Ņemt nost (ko nevajadzīgu).
PiemēriTīrīt no trotuāra sniegu.
  • Tīrīt no trotuāra sniegu.