tīrīties
tīrīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Refl. → tīrīt; tikt tīrītam.
PiemēriTraipi labi tīrās nost.
- Traipi labi tīrās nost.
1.1.Tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
PiemēriTīrīties pēc lauku darbiem.
- Tīrīties pēc lauku darbiem.