apbraukt
apbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds; intransitīvs
1.Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApbraukt ap māju, ezeru.
- Apbraukt ap māju, ezeru.
- Apbraukt apkārt bedrei.
Stabili vārdu savienojumiApbraucamais ceļš.
- Apbraucamais ceļš — pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
1.1.transitīvs Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
PiemēriApbraukt bedres.
- Apbraukt bedres.
- Apbraukt purvu.
- Motociklists apbrauca lielākās peļķes.
1.2.transitīvs Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
PiemēriSteidzīgais šoferis apbrauca vairākas automašīnas.
- Steidzīgais šoferis apbrauca vairākas automašīnas.
- Varēja redzēt, kā motorlaivas viena otru apbrauc.