riņķis
riņķis vīriešu dzimte, lietvārds
1.Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
PiemēriRiņķa centrs, laukums.
Stabili vārdu savienojumiRiņķa kvadrants. Riņķa līnija. Riņķa rādiuss.
1.1.Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
PiemēriGlābšanas riņķis.
Stabili vārdu savienojumiDeguna riņķis. Laulības riņķis. Plīts riņķis.
2.Virzība pa apli vai loku; līkums.
PiemēriAplaist apkārt vienu riņķi.
Stabili vārdu savienojumiRiņķa dziesma. Uz riņķi.
2.1.Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
PiemēriSpēles notiks četros riņķos.
3.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Riņķveidā; apkārt.
PiemēriSastāties, sasēsties riņķī.
Stabili vārdu savienojumiApgriezt riņķī. Galva griežas riņķī.
3.1.Apkārt, visapkārt.
PiemēriNeredzēt nekā sev riņķī.
Stabili vārdu savienojumiDauzīties riņķī. Mētāties riņķī.
3.2.Tā, ka (laika posms) ir pagājis.
PiemēriBūs riņķī nedēļa.
Cilme:No viduslejasvācu rink ‘aplis, gredzens’. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās.