klints
klints dsk. ģen. klinšu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
PiemēriStāva klints.
- Stāva klints.
- Zemūdens klints.
- Smilšakmens klintis.
Stabili vārdu savienojumiKlinšu kāpējs. Klinšu kāpšana. Klinšu zīmējumi.
- Klinšu kāpējs — sportists, kas specializējies klinšu kāpšanā.
- Klinšu kāpšana — alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
- Klinšu zīmējumi; klinšu gleznojumi — no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas dzīvo, uzturas, ir pielāgojies dzīvei klinšainās vietās (par dzīvniekiem).
PiemēriKlinšu ērglis.
- Klinšu ērglis.
- Klinšu vāvere.
2.1.Tāds, kas aug klinšainās, akmeņainās vietās.
PiemēriKlinšu augi.
- Klinšu augi.
- Klinšu efeja.
Stabili vārdu savienojumiKā klints. Zemūdens klintis.
- Kā klints idioma — ļoti stingrs, ciets, nelokāms.
- Zemūdens klintis idioma — apslēpti šķēršļi, kavēkļi.