klusums
klusums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu, trokšņu vai kad nav dzirdamas skaņas, trokšņi.
PiemēriKlasē valdīja klusums.
Stabili vārdu savienojumiIevērot klusumu. Klusuma brīdis.
2.Stāvoklis, kad nav intensīvas darbības, ievērojamu noteikumu.
PiemēriRakstnieka radošajā darbā iestājies klusums.
Stabili vārdu savienojumiKapa klusums. Klusums pirms vētras.