klusums
klusums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu, trokšņu vai kad nav dzirdamas skaņas, trokšņi.
PiemēriKlasē valdīja klusums.
- Klasē valdīja klusums.
- Tuvākajā apkārtnē bija pilnīgs klusums.
- Slimniekam vajadzīgs miers un klusums.
- Aizmigt klusumā.
Stabili vārdu savienojumiIevērot klusumu. Klusuma brīdis.
- Ievērot klusumu — netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
- Klusuma brīdis — brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
2.Stāvoklis, kad nav intensīvas darbības, ievērojamu noteikumu.
PiemēriRakstnieka radošajā darbā iestājies klusums.
- Rakstnieka radošajā darbā iestājies klusums.
Stabili vārdu savienojumiKapa klusums. Klusums pirms vētras.
- Kapa klusums idioma — pilnīgs klusums.
- Klusums pirms vētras idioma — draudīgs klusums, miers pirms satraucošiem notikumiem.