satīrīt
satīrīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Tīrot savākt, aizvākt (piem., atkritumus, netīrumus).
PiemēriSatīrīt kritušās lapas.
- Satīrīt kritušās lapas.
- Strādnieki krūmus izzāģēja, visus zarus satīrīja.
1.1.Tīrot atbrīvot (piem., telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
PiemēriSatīrīt pagalmu.
- Satīrīt pagalmu.
- Satīrīt grīdu.
- Satīrīt zaļo zonu.
- Satīrīts parka nostūris, kur gadiem krājušies atkritumi.
- Talcinieki nopļāvuši zāli, visu satīrījuši.