apmesties
apmesties -metos [-mȩtuôs], -meties, -metas [-mȩtas], pag. -metos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
PiemēriApmesties pilsētā.
- Apmesties pilsētā.
- Bērni pa vasaru apmetās pie lauku radiem.
- Pēc studijām jaunietis apmetās uz dzīvi ārzemēs.
1.1.Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
PiemēriUz koka zara apmetās zīlītes.
- Uz koka zara apmetās zīlītes.
- Bezdelīgas bija apmetušās uz jumta kores.
2.Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApmesties ap mājas stūri.
- Apmesties ap mājas stūri.
2.1.Strauji apgriezties.
PiemēriApmesties gultā uz otriem sāniem.
- Apmesties gultā uz otriem sāniem.
- Sieviete apmetas uz papēža un dodas projām.
- Mašīna apmetās pretējā virzienā.
2.2.formā: trešā persona Strauji pārmainīties (par laika apstākļiem).
PiemēriLaiks apmeties pavisam auksts.
- Laiks apmeties pavisam auksts.