apmest
apmest -metu [-mȩtu], -met, -met [-mȩt], pag. -metu darbības vārds; transitīvs
1.Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
PiemēriBurkānus sabēra kaudzē un apmeta ar smiltīm.
- Burkānus sabēra kaudzē un apmeta ar smiltīm.
2.Pārklāt ar apmetumu.
PiemēriApmest ēkas sienas un griestus.
- Apmest ēkas sienas un griestus.
- Vispirms tika apmesta mājas ārpuse.
3.Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApmest lakatu ap pleciem.
- Apmest lakatu ap pleciem.
- Apmest ap kaklu šalli.
4.Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
PiemēriVētrā apmestas laivas.
- Vētrā apmestas laivas.
- Suns spēlējoties apmetis ēdiena trauku.
Stabili vārdu savienojumiApmest kūleni. Apmest salto.
- Apmest kūleni — no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
- Apmest salto — apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
Stabili vārdu savienojumiApmest kažoku uz otru pusi. Apmest kādu līkumu. Sirds (ap)met kūleni.
- Apmest kažoku uz otru pusi idioma — krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- Apmest kādu līkumu idioma — pastaigāties.
- Sirds (ap)met kūleni idioma — saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.