apmetne
apmetne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.joma: etnogrāfija Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
PiemēriNocietināta, nenocietināta apmetne.
- Nocietināta, nenocietināta apmetne.
- Seno latgaļu apmetnes vietā tika veikti arheoloģiskie izrakumi.
2.Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
PiemēriTūristi ierīkoja apmetni meža ielokā.
- Tūristi ierīkoja apmetni meža ielokā.
- Tuvojās vakars, un ceļotāji meklēja vietu apmetnei.