Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apmierināt
apmierināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka kļūst mierīgs; nomierināt.
PiemēriApmierināt raudošo mazuli.
  • Apmierināt raudošo mazuli.
2.joma: jurisprudence Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
PiemēriApmierināt civilprasību.
  • Apmierināt civilprasību.
  • Prasība tika apmierināta.
  • Tiesa apmierināja pieteikuma izskatīšanu.
3.Piepildīt, izpildīt, realizēt; saskanēt (ar kādām prasībām, normām, vajadzībām).
PiemēriApmierināt prasības, vajadzības, ziņkāri.
  • Apmierināt prasības, vajadzības, ziņkāri.
  • Māte apmierināja meitas lūgumu.
  • Pirkums ģimeni apmierināja.
  • Preču kvalitāte pircējus apmierina.
  • Ārstus apmierināja operācijas iznākums.
4.Ēdot vai dzerot, remdināt, novērst.
PiemēriApmierināt izsalkumu.
  • Apmierināt izsalkumu.