nomierināt
nomierināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
nomierinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
PiemēriNomierināt raudošo bērnu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
PiemēriNomierināt nervus, nervu sistēmu.
Stabili vārdu savienojumiNomierinošs līdzeklis.