apmierināties
apmierināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
PiemēriApmierināties pēc pārdzīvojuma.
- Apmierināties pēc pārdzīvojuma.
- Pēc brītiņa bērns apmierinājās un aizmiga.
1.1.Samierināties.
PiemēriApmierināties ar to, kas ir.
- Apmierināties ar to, kas ir.
- Viņš apmierinājās arī ar mazumiņu.