aptecēt1
aptecēt 3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja darbības vārds; intransitīvs
1.Tekot, plūstot tikt pārklātam, notraipītam (ar ko).
PiemēriEgles stumbrs aptecējis ar sveķiem.
- Egles stumbrs aptecējis ar sveķiem.
2.Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
PiemēriStraume sadalās un aptek akmenim apkārt.
- Straume sadalās un aptek akmenim apkārt.
- Uzkalniem ceļš aptek apkārt.
3.Paiet (par laiku, laika posmu).
Piemēri..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
Stabili vārdu savienojumiDūša aptekas. Sirds aptekas. Žults aptekas (kādam).
- Dūša aptekas idioma — saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- Sirds aptekas idioma — sarunvaloda saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
- Žults aptekas (kādam) idioma — saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.