aptekāt
aptekāt [aptȩkât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
PiemēriSuns aptekā visu pagalmu.
- Suns aptekā visu pagalmu.
2.Veikli, arī iztopot apkalpot, aprūpēt.
PiemēriAptekāt atbraukušos ciemiņus.
- Aptekāt atbraukušos ciemiņus.
- Aptekāt savu sievu.