Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aptecināt
aptecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
PiemēriAptecināt galdu ar krējumu.