Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aptecēt1
3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja darbības vārds; intransitīvs
1.Tekot, plūstot tikt pārklātam, notraipītam (ar ko).
PiemēriEgles stumbrs aptecējis ar sveķiem.
2.Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
PiemēriStraume sadalās un aptek akmenim apkārt.
3.Paiet (par laiku, laika posmu).
Piemēri..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
Stabili vārdu savienojumiDūša aptekas. Sirds aptekas. Žults aptekas (kādam).