aplenkt
aplenkt -lencu [-lȩncu], -lenc, -lenc [-lȩnc], pag. -lencu transitīvs, darbības vārds
aplenkums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Novietoties cieši (kam) visapkārt.
PiemēriBērni bija aplenkuši skolotāju.
2.Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
PiemēriAplenkt pilsētu.