zilēt
zilēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
zilējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kļūt zilam (mainot savu sākotnējo krāsu).
PiemēriSaindējoties zilē lūpas un nagi.
- Saindējoties zilē lūpas un nagi.
- Apšu bekas griezuma vietā zilē.
- Kartupeļus nedrīkst pārmēslot, tad bumbuļi zilē.
- Neizžuvušais koks zilēja un pelēja.
2.Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
PiemēriPavasarī debesis zilē spilgtāk.
- Pavasarī debesis zilē spilgtāk.
- Telpa zilēja cigarešu dūmos.