Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
zilbe
zilbe lietvārds; sieviešu dzimte
Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
PiemēriUzsvērta zilbe.
  • Uzsvērta zilbe.
  • Neuzsvērta zilbe.
  • Slēgta zilbe.
  • Zilbes ritms.
  • Zilbju mīkla.
  • Neizdvest ne zilbi.
  • Dalīt vārdus zilbēs.
  • Zilbei raksturīgs skanīguma pieaugums, kulminācija un atslābums.
  • Vārdā "va-lo-da" ir trīs zilbes.
Stabili vārdu savienojumiGara zilbe. Īsa zilbe. Vaļēja zilbe.
  • Gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
  • Īsa zilbe joma: valodniecība zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
  • Vaļēja zilbe joma: valodniecība zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
  • Zilbes akcents valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
  • Zilbes beigas zilbes daļa aiz zilbes kodola.
  • Zilbes centrs zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
  • Zilbes intonācija valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
  • Zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
  • Zilbes robeža vienas zilbes beigu daļa un nākamās zilbes sākumdaļa.
  • Zilbes sākums zilbes daļa pirms zilbes kodola.
Cilme:No vācu Silbe, kam pamatā latīņu syllaba.