zīlēt
zīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
zīlējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
PiemēriJaungada naktī lējām laimes, zīlējām nākotni.
1.1.intransitīvs Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
PiemēriMeitenes zīlē ar pīpenēm – mīl vai nemīl.
Stabili vārdu savienojumiZīlēt pēc rokas.
1.2.Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
PiemēriStāvu pieturā un zīlēju – autobuss pienāks vai nē.
Stabili vārdu savienojumiZīlēt kafijas biezumos. Zīlēt pēc delnas.