Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
dominēt
dominēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
PiemēriIeņēmumu daļā dominē pakalpojumu sfēra.
Cilme:No latīņu dominari, dominus ‘kungs’.