apņemt
apņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩm], pag. -ņēmu darbības vārds; transitīvs
1.Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApņemt virvi ap vezumu.
- Apņemt virvi ap vezumu.
- Apņemt saiti cieši apkārt traumētajai kājai.
- Sieviete apņēma ap pleciem lakatu.
1.1.Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
PiemēriOzolu tikko varēja apņemt divi vīri.
- Ozolu tikko varēja apņemt divi vīri.
- Māte noliecās, lai apņemtu un apmīļotu bērnu.
2.formā: trešā persona Lokveidā aptvert, ieskaut.
PiemēriZiedu vainagi apņem dziedātāju galvas.
- Ziedu vainagi apņem dziedātāju galvas.
- Mežs apņem lauku māju.
3.formā: trešā persona No visām pusēm, pilnīgi ietvert.
PiemēriKleita cieši apņem meitenes augumu.
- Kleita cieši apņem meitenes augumu.
- Sievieti apņēma siltais vasaras gaiss.
3.1.Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
PiemēriPamazām visu apņem tumsa.
- Pamazām visu apņem tumsa.
- Pļavā viņus apņēma zāles smarža.
3.2.Pārņemt psihi, organismu.
PiemēriMeiteni apņēma prieks un mīlestība.
- Meiteni apņēma prieks un mīlestība.
- Cilvēkus apņem dīvains satraukums.
- Svētku prieks apņem ikvienu no mums.
3.3.Izpausties (sejā).
PiemēriSievietes acis apņem skumjas.
- Sievietes acis apņem skumjas.
4.novecojis Apprecēt.
PiemēriPar sievu viņš apņēma čaklāko un skaistāko meiteni.
- Par sievu viņš apņēma čaklāko un skaistāko meiteni.
Stabili vārdu savienojumiApņemt sievu.
- Apņemt sievu — apprecēties (par vīrieti).