redzēt
redzēt redzu [rȩdzu], redzi, redz [rȩdz], pag. redzēju transitīvs, darbības vārds
1.Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
PiemēriRedzēt Mēness aptumsumu.
Stabili vārdu savienojumiNav ko redzēt. Redzēt elpu.
1.1.intransitīvs Būt redzes spējai.
PiemēriAcis labi redz.
1.2.Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
PiemēriRedzēju, cik tu biji satraukts.
2.Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
PiemēriPilsētniekiem tirgus ir tā vieta, kur var redzēt, vai sēnes mežos aug un vai ir vērts braukt sēņot.
2.1.Nojaust, noprast.
PiemēriVarēja redzēt, ka šis ir vientuļa vīrieša dzīvoklis.
2.2.Saprast, apzināties.
PiemēriRedzēt iespēju.
3.Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
PiemēriKatru reizi arvien vairāk redzu tavu noraidošo attieksmi.
4.Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
PiemēriRedzēt vīzijas.
Stabili vārdu savienojumiRedzēt sapni. Redzēt sapnī.
Stabili vārdu savienojumiAcīm redzami. Acīm redzams. Acīm redzot. Dzīvosim, redzēsim. Kur tas redzēts? Ne redz, ne jūt.