redzīgs
redzīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
redzīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
redzīgi apstākļa vārds
redzīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir redzes spēja.
PiemēriKļūt redzīgam pēc operācijas.
1.1.Tāds, kam ir laba redzes spēja.
PiemēriBērniem acis ir redzīgākas, nekā pieaugušajiem.
2.Tāds, kas ātri pamana, ievēro ko; vērīgs.
PiemēriMums jākļūst vienam pret otru iejūtīgākiem, redzīgākiem.