vērīgs
vērīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vērīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vērīgi apstākļa vārds
vērīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
PiemēriVērīgs robežsargs.
- Vērīgs robežsargs.
- Vērīga mamma.
- Vērīga pensionāre.
- Vērīgi kaimiņi aiztur zagli.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
PiemēriVērīgs skatiens.
- Vērīgs skatiens.
- Vērīga acs.
1.2.Tāds, kas ātri uztver, izprot, iegaumē.
PiemēriVērīgs māceklis.
- Vērīgs māceklis.
1.3.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVērīgs prāts.
- Vērīgs prāts.
1.4.Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
PiemēriEsiet vērīgi!
- Esiet vērīgi!
- Kļūt vērīgam.
1.5.Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
PiemēriVērīgi ieklausīties dažādos viedokļos.
- Vērīgi ieklausīties dažādos viedokļos.
- Vērīgi uzlūkot bērnu.
- Vērīgi lasīt vēstuli.