kluss
kluss -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
klusa -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
klusi apstākļa vārds
klusu apstākļa vārds
klusām apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir vāji dzirdams (par skaņu); tāds, kas rada vāji dzirdamas skaņas.
PiemēriKluss sauciens, vaids.
1.1.Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kad nav dzirdamas stipras skaņas (par laikposmu).
PiemēriKluss stūrītis, meža ieloks.
Stabili vārdu savienojumiKlusā nedēļa. Klusā stunda.
1.2.parasti kopā ar: darbības vārds "būt" vai darbības vārds "kļūt", vai darbības vārds "tapt" Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
PiemēriVisapkārt kļuva kluss.
2.Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
PiemēriKluss parks.
2.2.Mierīgs, netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
PiemēriNodoties klusai atpūtai.
3.Mazrunīgs; arī noslēgts; tāds, kas maz runā, netrokšņo.
PiemēriKluss cilvēks, zēns.
Stabili vārdu savienojumiCiest klusu. Stāvēt klusu.
3.1.Tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, neizceļ sevi.
PiemēriKluss darbarūķis.
4.Tāds (piem., psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
PiemēriKlusa laime.
4.1.Tāds, kur nav spilgtu kontrastu; viegli niansēts, ar nelielām (piem., krāsu toņu) atšķirībām.
PiemēriAkvarelī dominē klusie pasteļtoņi.
4.2.Tāds, kas nav saistīts ar lielu rosību, drūzmu.
PiemēriDienas ritēja klusas un vienmuļas.
5.formā: apstākļa vārds Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
PiemēriKlusi nosvinēt jubileju.
Stabili vārdu savienojumiPa kluso.
Stabili vārdu savienojumiKlusā daba. Kluss kā kapā. Kluss kā kaps. Kluss kā pelīte.