nomaļš
nomaļš [nuõmàļš] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nomaļa [nuõmaļa] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra vai lieliem ceļiem.
PiemēriNomaļš zvejnieku ciemats.
- Nomaļš zvejnieku ciemats.
- Nomaļš apvidus.
- Dzīvot nomaļā vietā.
- Nomaļa lauku sēta.
1.1.Tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
PiemēriNomaļš lauku ceļš.
- Nomaļš lauku ceļš.
- Nomaļa ieliņa.
2.Tāds, kas atrodas, ir novietots atstatu no citiem, savrup.
PiemēriApsēsties parkā uz nomaļa soliņa.
- Apsēsties parkā uz nomaļa soliņa.
- Čemurs izvēlējās nomaļu galdiņu aiz kolonnas stūrī.