nomaskēt
nomaskēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
PiemēriNomaskēt lielgabalu.
1.1.Noslēpt (defektus, bojājumus u. tml.).
PiemēriNomaskēt skrambas uz automašīnas.
2.Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
PiemēriAr smaidu nomaskēt savu uztraukumu.