Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nomatot
nomatot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Šaha spēlē – panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
PiemēriBalto karalis tika nomatots.
1.1.Šādā veidā uzvarēt (kādu).
PiemēriNomatot lielmeistaru.