nomaukt
nomaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu darbības vārds; transitīvs
nomaukties darbības vārds; atgriezenisks
1.Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
PiemēriNomaukt gredzenu.
- Nomaukt gredzenu.
- Nomaukt cimdus.
- Nomaukt gumijas zābakus.
- Suņuks nomaucis siksniņu.
1.1.Maucot novilkt; nomest (piem., veco ādu).
PiemēriNomaukt kārklam mizu.
- Nomaukt kārklam mizu.
- Čūska nomauc ādu vairākas reizes gadā.
Stabili vārdu savienojumiNomaukt stabuli.
- Nomaukt stabuli — novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
2.sarunvaloda, neliterārs Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNomaukt labu gabalu.
- Nomaukt labu gabalu.
- Ar motociklu nomaukt 130 km.
Stabili vārdu savienojumiNomaukt ādu pār acīm (kādam). Nomaukt deviņas ādas.
- Nomaukt ādu pār acīm (kādam) sarunvaloda — nežēlīgi sodīt, izrēķināties.
- Nomaukt deviņas ādas sarunvaloda — nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot.