nomaršēt
nomaršēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Noiet marša solī.
PiemēriNomaršēt gar tribīni.
- Nomaršēt gar tribīni.
- Karavīri nomaršēja parādē.
1.1.transitīvs Maršējot veikt (kādu attālumu).
PiemēriNomaršēt 30–40 kilometrus dienā.
- Nomaršēt 30–40 kilometrus dienā.