Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nomaļnieks
nomaļnieks [nuõmàļniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
nomaļniece [nuõmàļniẽce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
PiemēriMazturīgs Rīgas nomaļnieks.