Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apkārtceļš
apkārtceļš vīriešu dzimte, lietvārds
Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
PiemēriBraukt pa apkārtceļu.