apkapāt
apkapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
PiemēriApkapāt ar cirvi egles apakšējos zarus.
1.1.Kapājot, cērtot iebojāt.
PiemēriVairākiem kokiem bija apkapāta miza.
1.2.Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
PiemēriApkapāt smilgas.