aizbēgt
aizbēgt -bēgu [-bȩ̂gu], -bēdz, -bēg [-bȩ̂g], pag. -bēgu darbības vārds; intransitīvs
1.Bēgot aizskriet.
PiemēriAizbēgt prom.
- Aizbēgt prom.
- Vīrieši aizbēga katrs uz savu pusi.
1.1.Aiziet, aizbraukt prom.
PiemēriAizbēgt uz Ameriku.
- Aizbēgt uz Ameriku.
- Aizbēgt no viesībām.