nomale
nomale [nuõmale] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tālu no centra; nomaļa vieta.
PiemēriTāla nomale.
- Tāla nomale.
- Klusa pilsētas nomale.
- Attāla nomales pilsētiņa.
2.Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
PiemēriŠosejas nomale.
- Šosejas nomale.
- Iet pa ceļa nomali.