nomale
nomale [nuõmale] dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tālu no centra; nomaļa vieta.
PiemēriTāla nomale.
2.Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
PiemēriŠosejas nomale.