šķērsot
šķērsot [šķȩ̄̀rsuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
PiemēriŠķērsot ceļu.
- Šķērsot ceļu.
- Šķērsot ielas krustojumu.
- Šķērsot robežu.
- Kuģis šķērso Baltijas jūru.
1.1.Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
PiemēriTaisne šķērso līniju.
- Taisne šķērso līniju.
- Gauju šķērso vairāki tilti.
1.2.Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
PiemēriCeļu šķērsoja vētrā nolauzts koks.
- Ceļu šķērsoja vētrā nolauzts koks.