šķērsoties
šķērsoties [šķȩ̄̀rsuôtiês] 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
Šķērsot vienam otru, citam citu; būt novietotam, atrasties vienam pret otru, citam pret citu; krustoties.
PiemēriVadi nedrīkst šķērsoties viens pāri otram.