šķērsot
šķērsot [šķȩ̄̀rsuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
PiemēriŠķērsot ceļu.
1.1.Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
PiemēriTaisne šķērso līniju.
1.2.Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
PiemēriCeļu šķērsoja vētrā nolauzts koks.