oma2 sarunvaloda
oma [õma] lietvārds; sieviešu dzimte
ome [õme] dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
Vecāmāte.
PiemēriBraukt uz laukiem pie omas.
- Braukt uz laukiem pie omas.
- Aizvest mazbērnus pieskatīt omai.
- Bērnībā ome man bieži cepa pankūkas.
Cilme:No vācu Oma.