Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bezceļš
bezceļš vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vieta, kur nav ierīkots ceļš.
PiemēriBraukt pa pilnīgu bezceļu.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kur nav ceļa; tāds, kas paredzēts braukšanai pa šādām vietām.
PiemēriBezceļa apstākļi.