Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nodunēt
nodunēt 3. pers. -dun, pag. -dunēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kādu brīdi dunēt un pārstāt dunēt; kādu brīdi atbalsot šādu troksni.
PiemēriNodunēja skaļi pērkona grāvieni.
1.1.Dunot aizbraukt.
PiemēriIk pa brīdim nodun vilciens.