nodūdot
nodūdot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs; formā: trešā persona Īsu brīdi dūdot un pārstāt dūdot (par baložiem).
PiemēriUz palodzes nodūdo balodis.
2.transitīvs Maigi, mīlīgi pateikt.
PiemēriNodūdot ko medainā balsī.
2.1.Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
PiemēriVisu vakaru viņi kā divi balodīši nodūdoja.