pārceļot
pārceļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
PiemēriPārceļot uz citu valsti.
1.1.Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
PiemēriZivis pārceļo uz nārsta vietām.
1.2.Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
PiemēriNo inficēta suņa kašķa ērcīte pārceļo uz veselo.