pavadīt
pavadīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
PiemēriPavadīt ciemiņus līdz durvīm.
1.1.Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
PiemēriGaiša noskaņa pavada lasītāju vēl ilgi pēc grāmatas aizvēršanas.
2.Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
PiemēriPavadīt vīru uz darbu.
2.1.Izvadīt (mirušo).
PiemēriPavadīt pēdējā gaitā.
3.Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
PiemēriPavadīt vasaru laukos.
3.1.Būt, atrasties (piem., kādā stāvoklī).
PiemēriDaudz laika pavadu vientulībā.
4.Savienot (kādu darbību ar citu darbību).
PiemēriPavadīt runu ar žestiem.
Stabili vārdu savienojumiPavadīt ar skatienu.
4.1.Norisināties vienlaikus ar ko citu.
PiemēriVētru pavadīja negaiss.
5.Atskaņot muzikālo pavadījumu.
PiemēriPavadīt dziedātāju uz klavierēm.
Stabili vārdu savienojumiAr acīm pavadīt.