nojoņot
nojoņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNojoņot lejā no kalna.
- Nojoņot lejā no kalna.
- Nojoņot lejā uz virtuvi.
- Nojoņot gar māju.
1.1.transitīvs Lielā ātrumā veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNojoņot desmit kilometrus.
- Nojoņot desmit kilometrus.
- Nojoņot krietnu ceļa gabalu.
- Biatlonistam nācās nojoņot vienu soda apli.