norullēt
norullēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veltnējot, rullējot padarīt blīvu, līdzenu, gludu; noveltnēt.
PiemēriNorullēt uz laukuma šķembu kārtu.
- Norullēt uz laukuma šķembu kārtu.
- Līdzeni norullēts asfalta klājums.
- Norullēt tīrumu, lauku.
2.sarunvaloda Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNorullēt gandrīz 100 kilometru pa Rīgu.
- Norullēt gandrīz 100 kilometru pa Rīgu.
- Padomju šoferim pieklājās braukt prātīgi. Tie, kuriem izdevās norullēt miljonu kilometru bez spēkrata kapitālā remonta, tika īpaši godāti.