Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
augštece
augštece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
PiemēriDaugavas augštece.
  • Daugavas augštece.
  • Braukt ar laivu no upes augšteces.